Stādi veselībai jau rudenī!

Rudenī droši var stādīt visus ogulājus, avenes, krūmcidonijas, ābeles, bumbieres. Kauleņus- ķiršus, plūmes, persikus, aprikozes- var stādīt, var pierakt un stādīt pavasarī! Rudenī labākie stādi par lētāku samaksu nekā pavasarī! Stādus piedāvājam sestdienās, svētdienās Jelgavas tirgū un citur visā Latvijā. Nedēļas laikā stādaudzētavā, iepriekš piezvanot 28662847.  Veiksmīgus pirkumus!

Stādi veselībai mūsu stādaudzētavā!

Kokaudzētavā pavairojam labāko ābeļu, bumbieru, plūmju, ķiršu, upeņu, jāņogu, ērkšķogu, dažādu aveņu, aroniju, bezērkšķu krūmcidoniju, aliču, dārza pīlādžu stādus. Pieņemam pasūtījumus stādu izaudzēšanai lielākām platībām. Zvaniet un rakstiet 29494883, iveta.grosa@betras.lv

Ieteikumi augļu koku un ogulāju mēslošanā.

Dr. agr. Arnolda Grosa ieteikumi augļu koku un ogu krūmu mēslošanā.
Kāpēc jāmēslo?
Lai augļu koki un ogulāji labi augtu un ražotu, tiem nepieciešamas minerālās barības vielas, kas galvenokārt tiek uzņemtas no augsnes. Mūsu klimatiskajos apstākļos, kur nokrišņu daudzums pārsniedz iztvaikošanu, notiek minerālvielu pakāpeniska izskalošanās no augsnes. Šo procesu rezultātā augsne kļūst nabadzīgāka, tāpēc trūkstošās minerālvielas jāpapildina ar mēslojumu. Neiekultivēta augsne satur nelielu daudzumu minerālo barības vielu, bet dažādām kultūrām ir atšķirīgs optimālais minerālvielu saturs augsnē, tāpēc to ir nepieciešams mēslot...

Bordo šķidruma gatavošana un lietošana

 Bordo šķidrums ir viens no visvecākajiem un senāk visvairāk lietotajiem fungicīdiem. To sāka lietot 19. g.s. Francijā Bordo provincē - no kurienes arī cēlies fungicīda nosaukums. Bordo šķidrums ir efektīvs līdzeklis ļoti daudzu sēņu ierosināto slimību attīstības un izplatības ierobežošanā, sevišķi daudzgadīgām dārzu kultūrām. Tas labi pielīp augu lapām un stublājiem un tā ilgstoši aizsargā no inficēšanās. No Bordo šķidruma varš difundē sēņu sporās un tās aiziet bojā.

Lapu koku Vēzis

Speciālista padoms
Publicēts „Dārzs un Drava” Nr5. 2003. 
Savlaicīgi apkarosim augļu koku stumbru un zaru vēzi! 
ILGA GROSA, Dr. agr., IVARS DIMZA, Dr. agr.

      Šī slimība ir mikroskopiskās sēnes izraisīta stumbru un zaru saslimšana. Pēdējos gados daudzu valstu augļu dārzos slimība sākusi pastiprināti izplatīties. Ja apkarošanai nevelta pietiekamu vērību, tas ir nopietns drauds, sevišķi jauniem augļu koku stādījumiem (galvenokārt ābelēm un arī bumbierēm). Par šīs slimības ierosinātāju literatūrā ir dažādi uzskati. Mūsu augu slimību pētniece (fitopatoloģe) M. Seržāne uzskatīja, ka katrai lapu koku sugai ir sava ierosinātāja sēne. Turpretim ārzemju literatūrā valda uzskats, ka lapu kokiem (ar dažiem izņēmumiem) šo slimību ierosina vienas parazitārās mikroskopiskās sēnes asku (Nectria galligena) un arī konīdiju (Cylindrocarpon heteronemum) stadijas. Visas sēnes (kā mikro, tā arī makroskopiskās) labi aug un attīstās mitrumā. Tāpēc piejūras rajonos un pie lielām ūdenskrātuvēm, kur gaisa mitrums ir lielāks, vēža, kraupja un citu ābeļu sēņu slimību izplatībai ir labvēlīgāki apstākļi nekā attālākos rajonos ar mazāku gaisa mitrumu.

Augsnes analīžu rezultātu izmantošana

  Jūs savā dārzā augsnes paraugus noņēmāt, nodevāt Agroķīmisko pētījumu centram (Struktoru ielā 14a) un rezultātus saņēmāt? Tad variet izlemt, vai kālija un fosfora mēslojums un arī citi mēslošanas līdzekļi tam nepieciešami un, ja vajadzīgs, tad variet noteikt, cik daudz to augsnē jāiestrādā.
      Augļaugiem un ogulājiem, tāpat kā daudziem organismiem ir pieci dzīvības faktori- siltums, gaisma, gaiss, ūdens un barības vielas. Lai šie organismi labi augtu un attīstītos, visiem faktoriem jābūt optimumā. To, ka šie faktori uz cilvēkiem un dzīvniekiem var iedarboties labvēlīgi tikai noteiktā pakāpē, devā, koncentrācijā, ikdienā zina un saprot ikviens saprātīgs cilvēks.