Raksts avīzē Zemgales Ziņas Nr. 2890., 2002-10-17

Andra Ozola

«A.Gross no Pūres tirgos stādus Jelgavas tirgū,» šādu sludinājumu rudeņos un pavasaros var izlasīt mūsu avīzē. Stādi nāk no kokaudzētavas «Bētras» Sidrabenes pagasta Garozā.

«Tās ir manas tēva mājas. Te esmu dzimis, un no šejienes mani 1949. gadā izsūtīja uz Amūras apgabalu Krievijā,» stāstījumu sāk agronomijas zinātņu doktors Arnolds Gross. «Bētru» saimniekam pieder 50 hektāru zemes, no tiem kokaudzētavai atvēlēti pieci. Īpašumā ir arī mežs un bišu drava. Medus vācējām tiek sēts bišu amoliņš, griķi un eļļas rutks. «Māja atrodas iepretī Garozas skolai, tikai upe starpā. Dažreiz dzirdam arī skolas zvanu,» piebilst saimniece Ilga Grosa, arī agronomijas zinātņu doktore.

No Sibīrijas atkal Latvijā

Abi saimnieki iepazinušies izsūtījumā un agronomijas studijas beiguši Blagoveščenskas Lauksaimniecības institūtā. Pēc tam bijuši agronomi vietējā kolhozā. 1956. gadā viņi atgriezās Latvijā un Pūrē par zinātniskajiem līdzstrādniekiem strādāja līdz 1990. gadam. Reizē ar zinātnisko darbu Pūres DIS jau astoņdesmitajos gados Arnolds Gross sāka audzēt augļu koku un ogulāju stādus. Kad Latvijā sākās atmodas un Breša zemnieku laiks, viņš atguva īpašumā tēva zemi un kokaudzētava pakāpeniski tika pārcelta uz Garozu. Bet īpašniekiem dzīve joprojām ir sadalīta starp divām «mājām» – sezonā darbs kokaudzētavā, bet ziemā «atpūta» dzīvoklī Pūrē. «Garozas nomaļajā vietā kolhozam ar saimniekošanu gāja ne visai labi. Zeme, kur tagad ir kokaudzētava, bija aizaugusi ar krūmiem,» turpina Arnolds. Tad sarunā iesaistās dēls Uldis Gross – fizikas zinātņu doktors, Latvijas LLU Fizikas katedras docents, piebilstot, ka 90. gadu sākumā meliorāciju veikt palīdzējis 80 000 «repsēnu» kredīts no firmas «Agrolīzings». Līdz ar naudas reformu iznācis, ka gadā jāatdod 80 latu. Izcirstos krūmus savākusi un vēl naudu samaksājusi kāda firma, kas ražo šķeldu.

Arī augļukokiem sava mode

Iepazīstināšana ar kokaudzētavu sākas ar dzērveņu purviņu, kurā aug nevis Latvijā ierastās Amerikas, bet gan Igaunijas lielogu purva dzērvenes, kas nav tik miltainas, toties ir ar īstu dzērveņu garšu. Stāstot par kokaudzētavas stādu piedāvājumu, Uldis Gross uzsver, ka pieprasījums sakarā ar izmaiņām valsts subsīdiju politikā un nesakārtoto augļkopības produkcijas realizāciju mainās pa mēnešiem. Bet, lai izaudzētu augļu koka stādu, vajag vismaz trīs gadus. Pirms dažiem gadiem vairumpircējus interesēja cidonijas un aronijas, un tika prognozēts, ka audzētāji savu produkciju varēs sūtīt uz Vāciju. Pašlaik šīs kultūras vairs nav «modē». Arī nesen «topā» bijušās upenes sāk zaudēt savas pozīcijas, jo nav sakārtota realizācija. Pašlaik pieprasīti ir augļu koki uz pundura un puspundura potcelmiem lielu dārzu ierīkošanai. Latvijā kokaudzētavu ir daudz, tirgus piesātināts nenokārtotās augļu uzglabāšanas un realizācijas dēļ. Bet mazumtirdzniecībā cilvēki arvien vairāk interesējas par tādu «eksotiku» kā saldie pīlādži vai smiltsērkšķi. Augļkopji tiek mudināti celt modernas glabātavas, taču glabāšanas un realizācijas organizēšanai dārzkopjiem vajadzētu kooperēties kā citviet Eiropā, uzskata Uldis Gross. «Latvijā augļkopības produkcijas tirgū ir tikai atsevišķi ražotāji un dažādi uzpircēji. Lai darbus mehanizētu, Grosi pielāgo un izgatavo dažādus agregātus. Piemēram, no cukurbiešu rušinātāja tapis stūrējams rušinātājs kokaudzētavas rindstarpu apstrādei, bet stādu izcelšanai no arkla lemeša darināts rīks.

Pundurkociņš ne vienmēr labākais

Rādot ābeles uz punduru un puspunduru potcelmiem, Grosi uzsver to vajadzību intensīvos dārzos, bet par pircēju augošo vēlmi iegādāties atsevišķus maza auguma kociņus ģimenes dārzam izsakās piesardzīgi. «Lauciniekam pundurkociņi nav jāuzskata par pašmērķi, jauno šķirņu ābeles arī uz «parastā» potcelma ir neliela auguma. «Ja kociņu stāda ne tikai skaistumam, bet ar mērķi iegūt augļu ražu, vienkāršāk un lētāk ir stādīt kokus uz «parastā» potcelma,» viņš teic. Protams, no blīvi sastādīta punduru dārza var iegūt lielāku ražu, to ir vieglāk arī novākt. Taču, palielinoties augļu koku biezībai, dārzā mainās mikroklimats un rodas iespēja inficēties ar kraupi. Ar to cīnās, kokus apstrādājot ar pesticīdiem. Polijā intensīvajos dārzos minimālā augu koku apstrāde pret kraupi ir 16 reizes, bet maksimālā – līdz 20... Tur pesticīdu paliekas augļos kontrolē, taču tikai smago metālu saturu... Latvijā pietiktu ar diviem trim smidzinājumiem. Ja «Bētru» kokaudzētavā draud kāda kaite, tad ar lupu un padomu palīgā steidz saimniece, augu aizsardzības speciāliste Ilga Grosa. Viņa atzīst, ka Latvijā situācija augu aizsardzībā pašlaik ir slikta. Palicis pavisam maz no pesticīdu tirdzniecības firmām neatkarīgu speciālistu. «Esmu bijusi semināros, kur firmu pārstāvji māca, kā augiem lietot pēc iespējas vairāk ķīmijas. Mēs savulaik Pūrē vairāk uzmanības pievērsām miglošanas laikiem, lai slimības varētu apkarot ar mazāku smidzinājumu skaitu,» viņa atceras. Ilga Grosa turpina popularizēt Pūrē gūto pieredzi un kopīgi ar Arnoldu Grosu un Pūres kolēģi agronomijas zinātņu doktoru Ivaru Dimzu sarakstījusi brošūras par dārzu stādīšanu, krūmogulāju mēslošanu, augsnes uzturēšanu un augu aizsardzību.

Grosi garantē stādu kvalitāti

Uldis Gross uzsver, ka «Bētru» piedāvātā stādu kvalitāte ir augsta. To veido gan stāda lielums, gan sakņu sistēma. Ja stādaudzētavā augsne ir smaga, tad stādu ar labām saknēm iegūt ir grūti. Turpretī «Bētru» smilšainā augsne ļauj izrakt stādus ar labu sakņu sistēmu. No šā gada vasaras kokaudzētavas kontrolē arī Valsts augu aizsardzības dienests. Atbilstoši no 1. jūlija ieviestajiem jaunajiem kokaudzētavu uzraudzības noteikumiem Grosu kokaudzētavā pirktajiem stādiem var saņemt vairumtirdzniecībā nepieciešamās augu pases. «Bētrās» iesākta arī ogulāju stādu audzēšana konteineros, taču to ieviest lielajiem augļu kokiem nav vienkārši. Grosi savas kokaudzētavas produkciju pārdod Jelgavas, Bauskas, Iecavas, Olaines un Rīgā Lubānas tirgū. Tālāk braukt vairs nebūtu izdevīgi transporta izmaksu dēļ. Šovasar kā nekad agrāk, aktuāla bija stādu laistīšana. Gadījies kāds pārsteigums – zaķi apgrauzuši ābelītes pašā vasaras vidū! Arnolds Gross atceras, ka agrāk kokaudzētavās īstā sezona sākās ar 1. oktobri. Viņš uzskata, ka labi nobriedušus augļu kokus var stādīt arī rudenī. Vārīgākos pierok un piesedz uz ziemu, bet tad tie jāstāda pēc iespējas agrāk pavasarī. Ja noguļ, rodas problēmas ar laistīšanu. Rudenī kokaudzētavas pircējiem piedāvā lielāku šķirņu izvēli un labākos stādus. Jelgavas tirgū ir daudz pastāvīgo pircēju, kas pie Grosiem iepērkas jau gadus desmit. Tomēr par produkciju ne vienmēr nāk tikai labas atsauksmes. «Ziņu» rīcībā ir kāda vēstule, kuras autore Arnoldam Grosam pārmet sliktas kvalitātes un šķirnei neatbilstošu stādu tirgošanu. Grosu ģimene, iepazinusies ar vēstuli, izteica gatavību diskutēt ar tās autori. Viņi atzīst, ka gadu gaitā ir saņemtas sūdzības, līdzīgi kā tas var gadīties ar jebkuru veikalā nopirkto preci. Tādos gadījumos pircējam būtu jāierodas pie pārdevēja un situācija jānoskaidro. Bieži izrādoties, ka atbildība par neveiksmēm jāuzņemas pašam pircējam. Protams, nevar izslēgt arī kļūdīšanos, acošanai izmantojot daudzu šķirņu potzarus, kurus «Bētras» iegādājas arī Dobelē un Pūrē. Tad Grosi apmeklē neapmierinātā pircēja dārzu, sniedz konsultācijas augu aizsardzībā un kopšanā vai bojāto stādu aizvieto ar citu. «ZZ» Nr. 2890., 2002-10-17.