1) bumbieru-kadiķu rūsa uz bumbieres lapām 2)bumbieru-kadiķu rūsa uz augļiem
Bumbieru-kadiķu rūsa (Gymnosporangium fuscum) izraisa bojājumus bumbierēm uz lapām, augļiem un jaunajiem dzinumiem. Slimās bumbieres sāk nīkuļot, bojātie kadiķu zari pamazām nokalst.
Pret šo slimību visieņēmīgākie ir kazaku, kā arī Ķīnas un Virdžīnijas kadiķi, turpretim parastie, klājeniskie un zvīņainie kadiķi ir samērā izturīgi.
Bumbieru-kadiķu rūsas ierosinātāji ziemo kadiķu dzinumos. Pavasarī uz inficētajiem kadiķu zariem, mitros un vēsos laika apstākļos, attīstās gļotaini oranži, vēlāk brūni izaugumi - tajos attīstās slimību ierosinošās sēnes sporas. Lietainā laikā šīs sporas dīgst un veido nākamo sporu tipu, kuras inficē bumbieres. Latvijas apstākļos sporu izlidošana notiek ilgi, parasti no aprīļa līdz jūnijam. Inficētajā vietā lapas virspusē pēc vienas - divām nedēļām veidojas spilgti oranžs plankumiņš, kas ar laiku paplašinās, sasniedzot 1 - 2 cm diametru, ap to redzama purpursarkana apmale. Drīz notiek tālāka šīs slimības attīstība. Tomēr, no vienas bumbieres citas inficēties nespēj - katru nākamo koku inficē sporas, kas attīstās uz kadiķa.
Ko darīt?
Rūsu ierobežošana ir sarežģīta, jo jāņem vērā katras sēnes attīstības cikls. Lai izvairītos no bumbieru-kadiķu rūsas, nevajadzētu stādīt ieņēmīgās kadiķu sugas (kazaku, Ķīnas un Virdžīnijas) bumbieru tuvumā. Diemžēl praksē šo ieteikumu ir grūti realizēt, jo sporas lido vismaz 0.5 - 1 km tālu. Augu aizsardzības līdzekļu (fungicīdu) lietošana ir maz efektīva, jo grūti atrast optimālo lietošanas laiku; smidzināšanai vajadzētu būt profilaktiskai rūsas sporu lietošanas laikā. Visbiežāk tas ir bumbieru ziedēšanas periods. Smidzināšana jāveic noteikti, ja uz kadiķiem novērojamas slimības pazīmes. Piemērotākais fungicīds ir efektors.
Ja bumbieres jau ir inficējušās, atveseļot tās praktiski nav iespējams. Slimību var daļēji ierobežot ar stipru jauno dzinumu apgriešanu. Jāapgriež un jāsmidzina arī ieņēmīgie kadiķi, ja nav iznīcināti.
Sveicināti!
Plankumainās lapas, cik iespējams, jānorauj un jāiznīcina, lai slimība mazāk izplatītos vidē, inficējot jutīgos kadiķus, bumbieru zarus un pumpurus. Jāizgriež arī dzinumi ar aizdomīgiem uzbriedumiem.
Latvijā bumbieru-kadiķu rūsas ierobežošanai reģistrēts fungicīds Efektors d.g . Bumbieres apsmidzina pavasarī, pumpuru plaukšanas laikā, atkārtoti pēc 7-14 dienām līdz primārās infekcijas uzliesmojuma beigām, kas parasti sakrīt ar ziedēšanas beigām. Izmantojamā darba šķidruma koncentrācija – 0.075-0.1%.
Stipras infekcijas gadījumā Maija Eihe iesaka bumbieru ziedēšanas laikā un pēc ziedēšanas 3 reizes smidzināt ar pieskares fungicīdu efektoru 0,1%, vai ditānu 0,3% pārmaiņus vai maisījumā ar sistēmas fungicīdu topāzu 0,1%.
Latviešu
Русский
Komentāri
bumbieru-kadiķu rūsa
1) bumbieru-kadiķu rūsa uz bumbieres lapām 2)bumbieru-kadiķu rūsa uz augļiem
Bumbieru-kadiķu rūsa (Gymnosporangium fuscum) izraisa bojājumus bumbierēm uz lapām, augļiem un jaunajiem dzinumiem. Slimās bumbieres sāk nīkuļot, bojātie kadiķu zari pamazām nokalst.
Pret šo slimību visieņēmīgākie ir kazaku, kā arī Ķīnas un Virdžīnijas kadiķi, turpretim parastie, klājeniskie un zvīņainie kadiķi ir samērā izturīgi.
Bumbieru-kadiķu rūsas ierosinātāji ziemo kadiķu dzinumos. Pavasarī uz inficētajiem kadiķu zariem, mitros un vēsos laika apstākļos, attīstās gļotaini oranži, vēlāk brūni izaugumi - tajos attīstās slimību ierosinošās sēnes sporas. Lietainā laikā šīs sporas dīgst un veido nākamo sporu tipu, kuras inficē bumbieres. Latvijas apstākļos sporu izlidošana notiek ilgi, parasti no aprīļa līdz jūnijam. Inficētajā vietā lapas virspusē pēc vienas - divām nedēļām veidojas spilgti oranžs plankumiņš, kas ar laiku paplašinās, sasniedzot 1 - 2 cm diametru, ap to redzama purpursarkana apmale. Drīz notiek tālāka šīs slimības attīstība. Tomēr, no vienas bumbieres citas inficēties nespēj - katru nākamo koku inficē sporas, kas attīstās uz kadiķa.
Ko darīt?
Rūsu ierobežošana ir sarežģīta, jo jāņem vērā katras sēnes attīstības cikls. Lai izvairītos no bumbieru-kadiķu rūsas, nevajadzētu stādīt ieņēmīgās kadiķu sugas (kazaku, Ķīnas un Virdžīnijas) bumbieru tuvumā. Diemžēl praksē šo ieteikumu ir grūti realizēt, jo sporas lido vismaz 0.5 - 1 km tālu. Augu aizsardzības līdzekļu (fungicīdu) lietošana ir maz efektīva, jo grūti atrast optimālo lietošanas laiku; smidzināšanai vajadzētu būt profilaktiskai rūsas sporu lietošanas laikā. Visbiežāk tas ir bumbieru ziedēšanas periods. Smidzināšana jāveic noteikti, ja uz kadiķiem novērojamas slimības pazīmes. Piemērotākais fungicīds ir efektors.
Ja bumbieres jau ir inficējušās, atveseļot tās praktiski nav iespējams. Slimību var daļēji ierobežot ar stipru jauno dzinumu apgriešanu. Jāapgriež un jāsmidzina arī ieņēmīgie kadiķi, ja nav iznīcināti.
Materiāls no http://fruittechcentre.eu/info/bumbieru-kadiku-rusa.html
Bumbieru-kadiķu rūsa
Sveicināti!
Plankumainās lapas, cik iespējams, jānorauj un jāiznīcina, lai slimība mazāk izplatītos vidē, inficējot jutīgos kadiķus, bumbieru zarus un pumpurus. Jāizgriež arī dzinumi ar aizdomīgiem uzbriedumiem.
Latvijā bumbieru-kadiķu rūsas ierobežošanai reģistrēts fungicīds Efektors d.g . Bumbieres apsmidzina pavasarī, pumpuru plaukšanas laikā, atkārtoti pēc 7-14 dienām līdz primārās infekcijas uzliesmojuma beigām, kas parasti sakrīt ar ziedēšanas beigām. Izmantojamā darba šķidruma koncentrācija – 0.075-0.1%.
Stipras infekcijas gadījumā Maija Eihe iesaka bumbieru ziedēšanas laikā un pēc ziedēšanas 3 reizes smidzināt ar pieskares fungicīdu efektoru 0,1%, vai ditānu 0,3% pārmaiņus vai maisījumā ar sistēmas fungicīdu topāzu 0,1%.
Vairāk- jautājumi un atbildes
Vairāk- jautājumi un atbildes VAAD mājaslapā
http://www.vaad.gov.lv/392/section.aspx/Search?q=bumbieru-kadi%C4%B7u+r%...
Jaunākais par bumbieru- kadiķu rūsu
Bumbiera rūsas ierobežošanai ļoti svarīgs ir agrs vara preparātu smidzinājums veģetācijas perioda sākumā– pirms ziedēšanas.
Pēc ziedēšanas ieteicams vismaz divi smidzinājumi ar kanditu un maisījumu no skora un efektora vai skora un mankoceba (ditāns).